No acīm prom, no sirds āra.
Bailēm lielas acis.
Skaits - 5%
Prototips – kultūras radīšana – cilvēka dzīvības vērtības paaugstināšana: atsevišķa indivīda un sabiedrības kopumā, ieskaitot cilvēci atsevišķi un kopumā.
Loma sugā:
Miera laikos - mātīte audzinātaja.
Kara laikā - dienas cilts apsargs.
(katram vektoram ir sava, tikai viņam raksturīga loma sugā, ko tikai viņš ar savām psihiskajām īpašībām ir spējīgs nodrošināt sugas izdzīvošanai un saglabāšanai.)*
Vispārīgais raksturojums
1.Komforta krāsa – zaļa.
2.Komforta ģeometrija – aplis.
3.Novietojums kvartelī – ārējā kvarteļa INFORMĀCIJAS daļa, spilgts ekstraverts.
4.Intelekta tips – tēlains.
Psihiskās īpatnības
Zigmunds Freids savos darbos par „histērisku personību”, pats to nezinot , aprakstīja stresā esoša redzes vektora īpašības. Kā ārsts – psihiatrs, Freids bastījās uz pataloģisku stāvokļu novērojumiem, tapēc viņa aprakstos netika pieminēti vesela redzes vektora īpašnieks. Šodien Sistēmiskā-Vektoru psiholoģija pirmo reizi ir noteikusi pilnu šī tipa cilvēku rakstura īpašību spektru, ieskaitot NORMU.
Pirmatnējā ciltī indivīds ar redzes vektoru pildīja dienas apsarga lomu. Īpašā redzes sensoru jūtība deva tam iespeju labāk, nekā visiem citiem pamanīt vismazākās apkārtējās vides izmaiņas – neviens, izņemot viņu nevar ieraudzīt koku ēnās paslēpušos plankumaino leopardu.
Redzes cilvēks ir ļoti acīgs, pamana mazākās izmaiņas, nekas netiks apslēpts no viņa vērīgā skatiena. Neskaitot krāsas, redzes cilvēks arī apzināti diferencē smaržas/ smakas – gūstot baudu no patīkamām smaržām, tas ar lielāko prieku lieto dārgas smaržas un parfimēriju. Tik pat jūtīgs tas ir arī uz nepatīkamām smakām.
Redzes cilvēkam piemīt vislabākās spējas apmācīt: tā kā tieši acis mums sniedz 99% informācijas, redzes vektorā ir ielikts milzīgs tēlainās domāšanas intelekta potenciāls.
Neskaitot asu redzi, redzes cilvēkam piemīt vēl viena īpašība savas lomas sugā pildīšanai – tā ir augsta emocionālā amplitūda. Lai zibenīgi brīdinātu savu cilti par briesmām, redzes cilvēkam ir jāizjūt liels izbīlis. Visa cilts momentāni uztver redzes cilvēka izdalītos baiļu feromonus un laicīgi izglābjas.
Vēl mūsdienās redzes cilvēkam piemīt augsts emocionālās amplitūdas spektrs. Ņemot vērā viņa spēcīgos emocionālos pārdzīvojumus jebkurā situācijā, par viņu saka, ka viņš „no mušas izpūš ziloni”. Tomēr, mēs redzam, ka īpašība no mušas izpūst ziloni, ir dota redzes vektoram savas lomas - sugā pildīšanai.
Visa redzes vektora emocionālā amplitūda svārstās divu maksimumumu robežās – starp bailēm un mīlestību.
Bailes - tas ir primārais, pirmatnējais stāvoklis jau saknē. Tas ir stāvoklis sevī, bailes – par sevi, par savu dzīvību. Tālākajā šāda stāvokļa attīstības gaitā, bailes no iekšas nak uz āru un bailes par citiem, transformējas mīlestībā uz apkārtējiem. Gandrīz viss, ko ir pieņemts saukt par bailēm un fobijām, attiecas uz redzes vektoru.
Redzes vektora lielākās šausmas ir tumsa – tajā nevar redzēt briesmas. Bērna vecumā redzes vektoru var transformēt no baiļu stāvokļa – mīlestībā ar tādu grāmatu palīdzību, kas audzina empātiju. Līdzpārdzīvojumi galvenajiem varoņiem, palīdz novadīt emocijas pareizajā gultnē. Paralēli jutīgumam attīstās intelekts.
Nekādā gadījumā nedrīkst baidīt bērnus ar redzes vektoru, lasot tiem šausmīgas pasakas – tas ļoti lielā mērā iefiksē bērnu uz bailēm un bremzē attīstību. Šī paša iemesla dēļ, bērniem ar redzes vektoru, labāk nepiedalīties bērēs – tas traumē tos, iedzen sresā, radot daudz nepatīkamus pārdzīvojumus.
Bērnībā iefiksēti stāvoklī „bailes”, paaugoties, tas bērnam ar redzes vektoru – liedz pāriet no baiļu stāvokļa, stāvoklī „mīlestība”. Redzes vektora cilvēku, kas iefiksējies stāvoklī „bailes” ir ļoti viegli pamanīt. Viņam patīk pašam sevi baidīt: skatīties šausmu filmas, naktī iet uz kapiem, lasīt asinsstindzinošu literatūru par viņpasauli.
Nāve un viss, kas ar to saistīts biedē cilvēku ar redzes vektoru. Bet histēriskus cilvēkus ar redzes vektoru, sliktā, nerealizētā stāvoklī, nāve pat pievelk, piepildoties ar bailēm: iet naktīs uz kapiem, piekopj dažādu atribūtiku, kas saistīta ar nāvi. Tādā veidā tie rada sev savdabīgu aizstājēju: ja es pats sev esmu baiļu avots, tātad ne no kā cita it kā vairs nebaidos.
Izeja no arhetipiska stāvokļa savas dzīves laikā, tā sublimācija ar to saprot, stāvokļa „bailes” iznešanu no sevis, pārvēršot to spējā līdzpārdzīvot citiem. Redzes vektora empātijai un spējai mīlēt ir četri, viens aiz otra sekojoši līmeņi: nedzīvais, augs, dzīvnieks un cilvēks. Redzes vektora īpašību maksimālā sublimācija – tā ir mīlestība pret cilvēku.
Cilvēki ar redzes vektoru, fiziski bija pati vājākā cilts grupa, tādi tie ir palikuši līdz pat šai dienai. Tiem ir pati vājākā imūnsistēma. Redzes cilvēks biežāk par visiem citiem saaukstējas, vīrusu epidēmiju laikā tie parasti ir pirmie, kas saslimst. Par cilvēkiem ar redzes vektoru mēs parasti sakam: „ne dzīvotājs – ne mirējs”. Tie nav spējīgi nogalināt, tiem visus ir žēl: gan putniņu, gan zivtiņu, gan zilonīti un zirneklīti. Pat mikrobus paši savā organismā tie nespēj nogalināt. Redzes vektors ir vienīgais, kura patiesā būtība ir antislepkavība.
Cilvēks ar redzes vektoru pats zemapziņā it ka jūt, ka starp visiem citiem, tieši viņš izrādīsies tas, kurš būs pirmais rindā pēc nāves, nespējot sevi aizsargāt. Šeit ir divi stāvokļu poli: baiļu stāvoklī viņš baidās par savu dzīvību, bet stāvoklī „mīlestība” – emocijas tiek novirzītas no sevis uz āru – redzes cilvēks ar to nodrošina ne tikai savas, bet arī katras atsevišķas dzīvības vērtības izpratnes pamatu. Redzes mērs caur stāvokli „mīlestība” apliecina visa veseluma dzīvības svarīgumu un neaizskaramību.
Informācijas kvarteļa vecākais brālis – skaņas cilvēks, mocās dzīves jēgas meklējumos. Attīstītam redzes cilvekam šis jautājums ir pavisam vienkāršs: viņa dzīves jēga ir mīlestībā.
Līdz stāvoklim „mīlestība” attīstīts redzes cilvēks, visu savu bagāto emocionālo amplitūdu novirza uz āru: viņš smalki izjūt otra cilvēka emocionālo stāvokli un māk pa īstam līdzi ciest un just. Attīstīts redzes cilvēks saskarsmes psiholoģiju izprot caur savu emocionālo jutību – viņš ir spējīgs piekļūt otra cilvēka emocionālajam stāvoklim un dalīt to ar viņu. Līdzpārdzīvojot otram, realizējies redzes vektors, noņem tam stresu ar savu emocionālo amplitūdu. Ar savu lielo emociju, reāli viņš absorbē tā mazo.
Piemēram, ādas vektora draudzeni ar mazohistiskām tieksmēm piekauj viņas vīrs. Viņa atnāk pie redzes vektora draudzenes pažēloties, stāsta par savām bēdām un neveiksmēm, pie tam nenobirdinot nevienu asaru. Redzes vektora draudzene raud par viņas neveikmēm gaužas asaras un līdzpārdzīvo un tādā veidā izlīdzina draudzenes emocionālo stāvokli. Redzes cilvēks ir dzimis „psihoterapeits” un viņu ļoti interesē attiecību psiholoģija.
Mīlestība tāda, kāda vien viņa var būt uz zemes, ir iespējama tikai redzes vektorā. Attiecībās starp sievieti un vīrieti, attīstīts redzes cilvēks pret savu partneri spēj izjust pašas dziļākās, patiesākās, nesautīgākās un īstakās mīlestības jūtas.
Tai pat laikā, redzes cilvēks, kas nebūs izgājis galīgajā stāvoklī „uz āru” - stāvoklī „mīlestība” pret citiem, tieši tā pat izjutīs vajadzību pēc emocionālās amplitūdas piepildījuma. Šajā gadījumā lielas, visaptverošas mīlestības vietā, izjutīs biežu un gaisīgu iemīlēšanos. Šie redzes cilvēki spēj iemīlēties burtiski uz piecām minūtēm – aktierī, kaimiņā, par tramvajā, pretī sēdošā pasažierī. Viss viņa piepildījums būs vērsts tikai virzienā uz sevi.
Mīlestības un līdzcietības vietā pret citiem, viņš pieprasīs uzmanību un līdzjūtību sev. Tā vietā, lai smalki izjustu apkārtējo emocijas, viņš ievēros izmaiņas viņu ārienē, un protams, viņam būs ļoti svarīgi kā izskatās viņš pats, viņš centīsies pievērst uzmanību ar uzkrītošu, demonstratīvu ārieni, ārkārtas situācijās līdz pat ekshibicionismam. Akcents uz iekšējo, vai ārējo skaistumu būs tieši atkarīgs no redzes cilvēka attīstības pakāpes. Centieni atkailināties, attīstītam redzes cilvēkam izpaužas patiesumā (atkailina dvēseli), savukārt neattīstījies redzes cilvēks centīsies atkailināt ķermeni.
Ja cilvēks ar redzes vektoru nav spējīgs realizēt sevi ne mīlestībā, ne līdzcietībā, tad tas piepildās ar bailēm un histērijas lēkmēm – tādā veidā laužas āra viņa, labāku pielietojumu neatradušās emocijas. Viens no veidiem kā realizēt savas nerealizētās emocijas, redzes cilvēkam, var būt emocionālā šantāža, ļoti smagos gadījumos pat pašnāvība. Šajā gadījumā ļoti svarīgi ir nesajaukt redzes cilvēka manipulāciju ar apkārtējo jūtām, no reāla suicīda skaņas vektorā, smagā depresijas stāvoklī.
Pateicoties milzīgai emocionālai amplitūdai, redzes cilvēks ir ļoti jūtīgs, viss apkārt notiekošais izsauc viņā emociju vētru. Jeb kurš notikums neatstās to vienaldzīgu, izsaucot līdzjūtību pret notikumu dalībniekiem. Redzes cilvēks, kas iekšēji atrodas stāvoklī „mīlestība”, ir spējīgs patiesi raudāt un līdzjust romāna varoņiem, filmām, ar to izsaucot patiesu nesapratni apkārtējos: „Tu ko, tā taču ir tikai filma, fantāzijas auglis ! Nav par ko te raudāt!”. Līdzjūtības izrādīšana var likties sveša un izraisīt nesapratni arī citiem redzes cilvēkiem, precīzāk tiem, kuru emocionālā jutība nav tik attīstīta, lai izlaistu to uz āru – no baiļu stāvokļa, stāvoklī „mīlestība” un līdzcietība uz apkārtējiem.
Redzes cilvēkam smagā stāvoklī „bailes”, jūtīgums pārtop par trauksmainību, radot iekšējas spriedzes un diskomforta sajūtu. Šis redzes cilvēks ir ļoti viegli nohipnotizējams, ir viegli iespaidojams. Tieši cilvēki ar redzes vektoru, visbiežāk kļūst par zīlnieču un šarlatānu upuriem.
Otra redzes vektora hipnogenā puse ir – pašiedvesma augstākajā pakāpē. Cilveks ar redzes vektoru pats sev rada tēlus un notic tiem tā, ka tie tam kļūst par realitāti. Tieši redzes cilvekiem autogēnie trenniņi un visdažādākie placebo dod visaugstāko efektivitāti un rezultātus.
Redzes cilvēks ir fantazētājs. Ja ir noticējis pats, spēj pasniegt citiem savu izdomas augli kā absolūtu realitāti. Izdomas auglis būs patiesāks par jeb kuru patiesību.
Nobeigumā jāatzīmē, ka lai gan šis materiāls ir uzrakstīts par redzes vektoru vīriešu dzimtē, pirmatnējā ciltī vīrieši ar redzes vektoru neeksistēja: tie visi gāja bojā dzimšanas brīdī, vai nu tos apēda kanibāli. Šādi vārgi un maigi puisēni tajos laikos ciltij nedeva nekādu labumu, nevarēja būt karotāji un mednieki, tāpēc tos izmantoja cilts spriedzes noņemšanai. Tiem nebija sava loma sugā.
Savas tiesības uz izdzīvošanu, pirmais izpelnījās vīriešu kārtas anālais redzes vīrietis (cilveks ar divu vektoru salikumu, āda+redze.) ar ādas vektora redzes valdnieces labvēlību. Tas viņai apstrādāja „teiksmainos akmentiņus” (rotaslietas). Kā pēdējais, savas kultūras tiesības uz izdzīvošanu izpelnījās arī ādas – redzes vektora vīrietis. Tieši atteikšanās no kanibalisma arī bija kultūras, tādas kādu mēs to saprotam, sākums.
Šajā jomā redzes vektora vīrietis ir ļoti atpalicis no redzes vektora sievietes, kura jau pirms tūkstošiem gadu sāka atstrādāt savu jūtīgumu un emocionalitāti, kas līdz mūsdienām jau ir sasniegusi augstāko attīstības pakāpi. Neatstrādātais vīriešu redzes vektora scenārijs ir sakne transvestītismam, transseksuālismam un dažām homoseksuālisma formām. Līdz pat mūsdienām, sabiedrība, ādas vektora vīriešus ar redzi, uztver kā meitenes. Tomēr, tā nav – nemēdz būt „sievietes vīriešu ķermenī”. Redzes vektora vīriešiem vēl ir priekšā šāda līmeņa attīstība, kad tie spēs pacelt visas cilvēces kultūras platformas līdz maksimumam.
To, kā mēs šodien redzam pasauli, tās nianses un atšķirības, kuras mums dod kopejo pasaules priekštatu - ir uzdevusi mums cilvēces daļa ar redzes vektoru. Tieši redze ir tā, kas iet pa priekšu visai pasaules izziņai, radot novērojamu apkārtējās pasaules realitāti. Bet pastāv arī izdomas pretējā puse – ilūzija, fantāzija, mirāža.
Prieks par redzēto, redzes vektorā saucas „SKAISTI”. Tālakais ir atkarīgs no redzes vektora attīstības pakapes un to cik liela mērā tas ir spējis realizēties.
Jurijs Burlans
Mūsdienu sabiedrībā, realizētā redzes vektorā – šis „SKAISTI” neizpaužas ne makslā, ne daiļradē, bet gan mīlestībā uz otru cilvēku. Iejūtīgs, līdzpardzīvojošs un klasiski iemīlējies cilvēkos, cilveks ar redzes vektoru, par skaistumu sauc cilveku īpašības.
Jurijs Burlans
Autori:
Diāna Kiršs - ģimenes ārsts;
Evgeņija Aleksejeva – medicīnas fakultates studente;
Anastāsija Matočinskaja – lingvists;
no krievu valodas tulkojusi MG medicīnas fiziķe/ -mikro un -nanotehnoloģiju inženiere Kristīne Liepiņa.
